Šogad pirmo reizi tā no sirds gribas svinēt mātes dienu. Tāpēc, ka ir Timotejs un tāpēc, ka pirmoreiz dzīvē apzinos, ko tas nozīmē būt kādam par māmiņu. Prieks, atbildība, rūpes, nogurums, smiekli – daudz dažādu emociju reizē. Arī jaunas sajūtas par to, ka pagaidām nedzīvoju vairs sev, bet dzīvoju vīram un bērnam, audzinu ar Dievpalīgu mazu cilvēciņu, kurš, kā jau mēs visi vecāki to ceram, paveiks daudz vairāk nekā esmu pati to spējusi un ļaus Dievam sevi lietot Viņa valstības celšanai.
Gribu pateikt visām draudzes māmiņām un visām Tiņģeres, Ķurbes un Īves māmiņām mīļu paldies par to, ka jūs esat! Paldies par to, ka atļāvāt bērniņam caur jums piedzimt. Paldies par negulētajām naktīm, rūpēm un mīlestību, ko mazie caur jums saņēmuši! Īpašs paldies tām māmiņām, kuras ir vairāk dzīves gadus pieredzējušas un kuras audzina mazbērniņus – jūsu kā vecmāmiņu loma ir tikpat neaizstājama un unikāla kā māmiņas loma! Skatoties uz Timoteju un viņa abām vecmāmiņām redzu, cik īpašas ir viņu attiecības J
Šogad esmu izvēlējusies svinēt mātes dienu. Svinēt to, ka esmu piedzīvojusi žēlastību un izredzētību no Dieva būt par mammu. Svinēt sevis aizliegšanu mazā cilvēciņa dēļ. Svinēt šo mīlestību, kas tik bagātīgi ir dota man uz manu bērniņu. Svinēt un pateikties. Mans mazais vēl šajā gadā dāvanu māmiņai pats nevar sagādāt. Vajadzīgs tēva palīgs. Bet ar Mareku jau vakar sarunājām, ka tas būs viņa uzdevums iemācīt Timotejam dāvināt dāvanas māmiņai. Sākumā māmiņai un vēlāk jau kādai citai sievietei J .
Lai jums svētīga māmiņas diena. Svinēsim, ka esam māmiņas.
Aija Ignate
