Viss sākās ar to, ka es pats pēc tautības esmu čigāns. Kad sāku mācīties Sv. Gregora skolā Saldū vēlāk Lutera Akadēmijā daudzi man teica: „O, čigānu mācītājs būs, varēs iet pie čigāniem sludināt. Tas savā ziņā runāja uz manu atbildības sajūtu. No vienas puses visgrūtāk ir sludināt tieši savējiem, zinot labi to vidi, īpašības tradīcijas utt zināju, ka galīgi nebūs viegli. Man nebija tā, ka es no sirds rāvos veidot tādu misiju. Tad ar mani sazinājās un uz Latviju atbrauca vienīgais čigānu luterāņu mācītājs no ASV Indianas štata Lerijs Merino. Viņš jau bija sācis pulcināt kopā čigānu misionārus no visas pasaules. Viņš veidoja čigānu misionāru samitus. Un divus gadus pēc kārtas viņš mani uz turieni aicināja, kur guvu priekšstatu un iedvesmu čigānu misijai. Lerija draugs, Hans Martin Dern, kurši ir pēc tautības vācietis bija, ja nemaldos čigānu misionārs 7 gadus Slovākijā. Es tiku uzaicināts vairākas nedēļas padzīvot pie viņa un piedalīties visā, ko viņš darīja. Tā arī es mazliet guvu ieskatu praktiskajā kalpošanā.
Tad nu es izdomāju, ka jāsāk kaut kas darīt. Izdomāju, ka jāuzrīko čigānu vakaru Talsos. Uzaicināju Ventspils čigānu kristīgo grupu „Drom ku Dēl” atnāca kādi desmit cilvēki. Sapratu, ka Talsos maz čigānu, jo lielākā daļa no tiem ir Lielbritānijā darba meklējumos. Tad devos uz Sabili. Gāju reizē ar evaņģēlistu Aināru Kostandu. Un biju tur, kad viņam bija pieņemšanas laiki. Kādus čigānus satiku, teicu, ka mēs varētu pulcēties, bet vairākas reizes braucu, bet nekā nesanāca. Vēlāk Talsu rajonā sākās Alfas kursu bums. Bija iespēja aizbraukt uz Londonu un Alfa kursa apmācībām. Tad man ienāca galvā ideja. Ja jau reiz esmu Anglijā, tad pēc Alfa semināra došos uz pilsētu Derby, kur dzīvo un strādā lielākā daļa Talsu čigānu. Kad Alfas seminārs bija beidzies, atdalījos no grupas un ar vilcienu devos turp. Sazvanīju paziņu, lai atbrauc man pretī. Tur piedzīvoju patīkamu pārsteigumu. Cilvēki bija izslāpuši pēc Dieva. Viņi vēlējās par daudz ko uzzināt. Katrs mani aicināja, lai šonakt palieku pie viņa. Kur apmetos pulcējās cilvēki un mēs runājāmies. Tad izdomājām, ka svētdienā jātaisa dievkalpojums. Domāts darīts. Iesēdāmies mašīnā un apbraucām visus zināmos cilvēkus Derby pilsētā. Tad devos gandrīz vai uz aklo kādā baznīcā satiku mācītāju un sarunāju, lai ļauj mums noturēt dievkalpojumu. Mācītājs uzmanīgi izprasīja kas esmu, kas ir mans bīskaps, un tad atļāva. Bija Vasarsvētku rīts. Un pilna baznīca ar čigāniem. Bija tikai viena latviete, kas tur bija zināma. Tāpēc visu liturģiju noturēju latviski, bet uzrunu teicu čigānu valodā, jo kāds viņai varēja patulkot. Bērni bija priecīgi, jo viņi nesaprot latviski daudzi no viņiem iet angļu skolās. Bija arī kristības.
Kad atbraucu mājās, tad pēc kāda laika Gunta Āle, kurai arī Dievs ir licis čigānu misiju man teica, ka čigāni Sabilē ar prieku pulcētos. Un es aizbraucu. Bija pilns draudzes nams ar cilvēkiem. Tā sākās Sabiles misija
Sākumā bija grūti, jo vajadzības daudz, bet es gandrīz viens. Es lūdzu palīdzību no Dieva un Dievs deva. Pēkšņu uzradās Jaunatne ar misiju prakses grupa, kur kalpoja kādu pus gadu Sabilē, uzreiz pēc tam bija prakses grupa no Gregora skolas. No šīs grupas daži cilvēki kalpo vēl tagad. Vēlāk noformējās komanda un mēs esam 10 cilvēki. Dievs sūta atbalstu no visām pusēm, jo arī vajadzības tur ir. Kandavas ev.lut. draudze pieteicās mūs atbalstīt. Tad uzradās čigānu misionāri no Somijas, kas regulāri gādā pārtiku cilvēkiem, kas palikuši bez iztikas. Amerikas luteriskā baznīca sola atbalstīt. Ir skaidri redzams, ka tas ir Dieva darbs. Pēc kārtējās pārtikas dalīšanas nākamajā dienā man piezvanīja kāds čigāns no Talsiem un raud. Saka, ka viņš ir uz ceļiem Jēzus priekšā, ka Jēzus viņu ir uzrunājis, ka viņam Dieva Labā vēsts ir jāsludina līdz pasaules galam. Cilvēks neprot ne lasīt ne rakstīt, bet sāk citēt Bībeli. Es saku kā tu to zini. Viņš atbild: „Es saku tikai to, ko Jēzus man saka!”
Tā mums bija jālūdz Talsu draudzes atbalsts, lai uzsāktu čigānu misiju Talsos. Tagad katru ceturtdienas vakaru mēs pulcējamies Talsu ev. lut. draudzes namā.
Gribu īpašu paldies teikt visiem, kas mūs atbalsta un arī mūsu komandai, kas ir norūdījušies pacietībā, nesavtībā un mīlestībā.
Misijas vadītājs māc. Mareks Ignats
